22. februārī notika Klimata un enerģijas ministrijas(KEM) vadības un “Latvijas elektroenerģētikas un energobūvnieku”(LEEA) asociācijas valdes tikšanās.
Tās laikā nozares pārstāvji akcentēja nepieciešamību ilgtermiņa skatījumam par enerģētikas jomas turpmāko attīstību. Jo tikai zinot iespējamo attīstības ietvaru ir iespējams plānot tam nepieciešamos resursus, lai sekmīgi varētu sasniegt Latvijas iecerētos mērķus.
Tiešā un netiešā veidā NEKP mērķu sasniegšana ir balstīta uz visu tautsaimniecības sektoru elektrifikāciju. Paredzēta citu energoresursu aizstāšana ar "zaļo" elektroenerģiju gan siltumapgādes, gan transporta sektoros. Šīs visas aktualitātes noteikti atspoguļosies nepieciešamībā veikt elektroenerģijas tīklu sistēmas pārbūvi. Lai to īstenotu ir nepieciešams gan finansējums, gan skaidri jaudu mērķlielumi un prognozes, uz kuru pamata efektīvi būtu īstenojama sistēmas pārbūve. Bez šiem uzstādījumiem tas nav iespējams.
Ir saprotams, ka liberalizēta elektroenerģijas tirgus apstākļos ir grūti prognozēt privātās investīcijas, taču ir iespējams un nepieciešams viest lielāku skaidrību par publiskā sektora plānotajām investīcijām – piemēram pašvaldību elektrifikācijas plāniem attiecībā uz siltumapgādi, transportu, atkritumu apsaimniekošanu, uc.
Nepieciešams būtu īstenot tādu “Rail Baltica” projekta realizāciju, kas savlaicīgi būtu salāgota ar Sadales tīkla investīciju plāniem.
Ja esošais 10 MVA transformators apakšstacijā ir jānomaina uz lielākas jaudas, tad ir vismaz aptuveni jāsaprot cik lielu jaudu būtu jāuzstāda – 20 MVA, 40 MVA, 63 MVA…, jo šis aktīvs kalpos vismaz 40 gadus. – tā Sandis Jansons, Sadales tīklu valdes priekšsēdētājs.
Ņemot vērā plānotos elektrifikācijas apmērus ir sagaidāma būtiska sistēmas pārbūve. Sistēmas operatoru pašu investīciju iespējas ir ierobežotas un tās rada ietekmi uz sistēmas pakalpojumu tarifiem. Šīm investīcijām ir nepieciešams ilgtermiņa ārējas finansējuma avots - ES fondu finansējums. Plānojot investīciju apjomus ir būtiski ņemt vērā energoapgādes sektora spējas apgūt šo finansējumu ierobežotā laikā – elektroapgādes projektētāju, būvnieku resursu pieejamību, elektrotīkla materiālu pieejamību, lai izvairītos no sektora "pārkarsēšanas". Esošā ANM un Repower programmu īstenošana parāda, ka 2-3 gadu laikā projektus īstenot (izprojektēt, izbūvēt, iepirkt materiālus) ir ļoti izaicinoši, ņemot vērā paralēli notiekošo AER ražošanas projektu būtisko attīstību ne tikai Latvijā, bet lielā daļā Eiropas, tas ietekmē elektromateriālu (piemēram, transformatoru) piegādes laiku, cenu, pieejamību.
Tas savukārt nozīmē, jo lielāka skaidrība būs Latvijā veidojot enerģētikas politiku, jo savlaicīgāk un efektīvāk tiks plānotās un apgūtas nepieciešamās investīcijas, jo zemākas būs elektroenerģijas izmaksas lietotājam.
LEEA atbalsta KEM paustos centienus padarīt Latviju par valsti, kurā ir vislētākā elektroenerģija reģionā. Lai to īstenotu, LEEA aicina KEM izņemties lielāku iniciatīvu skaidrāka enerģētikas ilgtermiņa attīstības ietvara veidošanā.
“Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Latvijai jārēķinās ar reāliem kara draudiem, enerģētikas politikas veidotājiem ir jāsāk spēlēt ar “džokeriem” - nevar turpināt gaidīt tikai uz tirgus neredzamo roku, kas pati visu kaut kad sakārtos, ir jānāk ar savām iniciatīvām un uzstādījumiem attiecībā uz Latvijai nepieciešamajiem risinājumiem, lai mēs būtu gatavi sekmīgi pārvarēt sagaidāmos izaicinājumus, nevis pazustu tajos” – tā Ivars Zariņš, LEEA Izpilddirektors
